Tēva loma ģimenē: bērni, kas mīl Dievu

Lasot grāmatas un svētrunas par bērnu audzināšanu viennozīmīgi galvenais vecāku un līdz ar to arī tēvu uzdevums un mērķis ir audzināt savus bērnus tā, lai viņi iemīlētu Dievu.
Domājot par šo jautājumu, man vienmēr ir jādomā, cik lielā mērā tā ir vecāku un tēva atbildība un cik lielā mērā Dieva žēlastība. Tomēr tas nav jautājums “vai nu, vai nu”, bet – “gan, gan”. Tā viennozīmīgi ir Dieva žēlastība, ka bērns augot ir sapratis savu stāvokli Dieva priekšā, nožēlojis savus grēkus, pagriezis tiem muguru un atsaucas Dieva aizinājumam. Bet arī vecākiem no savas puses ir jādara viss iespējamais, lai bērni redzētu dzīvas attiecības ar Dievu, lai viņi iekārotu šādas attiecības un lai viņi redzētu reālu kristieša dzīves piemēru.

Tā kā mēs varam rūpēties tikai par savu daļu šajā procesā, tad par to arī vairāk domāsim.

“Pirms vīrietis var kļūt par labu tēvu, viņam ir jābūt labam kristietim. Lai būtu labs kristietis, viņam ir jāsaprot, ka Dievs ir viņa Tēvs.”
(Iečivināt šo citātu)


Mācītājs Marks Driskols teica: “Pirms vīrietis var kļūt par labu tēvu, viņam ir jābūt labam kristietim. Lai būtu labs kristietis, viņam ir jāsaprot, ka Dievs ir viņa Tēvs.” Līdz ar to mūsu “izejas pozīcija” ir, ka mums pašiem ir jādara viss iespējamais, lai būtu par labiem kristiešiem, jo mūsu bērni mūs vēro.

Džons Paipers vienā no savām svētrunām sacīja: “Labs tēvs savā sirdī pārdomās: Kā es varu būt līdzīgs savam Debesu Tēvam? Kā es varētu aizdzīt pašpaļāvību no savu bērnu sirdīm un piepildīt tās ar pārliecību un drosmi, un dedzību, un uzdrīkstēšanos, kas sakņojas Dieva žēlastībā un spēkā, nevis viņu pašu? Kā es varu būt tēvs, kura bērni nezaudē savu sirdi vai kļūst garīgi nedzīvi, vai apātisks, vai drūmi, vai zaudējuši iedvesmu, bet ir piepildīti ar cerību Dievā, laimi Dievā, pārliecību Dievā un drosmi censties darīt lielas lietas Dieva godam?”

Šīs augstāk minētās īpašības rodas izdzīvojot dzīvi, kurā cilvēks mācās ieraudzīt šīs svētības un tēvi var palīdzēt un lielā mērā arī ietekmēt to, kā bērni uzlūko un ar kādu attieksmi viņi uzņem dažādas lietas un dzīves notikumus. Tadēļ tēva pienākums ir izkopt visas jomas sava bērna dzīvē. Tas ietver sevī garīgās vērtības, izglītību, darba ētiku, profesiju, sociālās iemaņas utt.

Tomēr pakavējoties pie kādām praktiskām lietām, man patika, kā jau pieminētais mācītājs Marks Driskols ieteica kādu pavisam praktisku lietu: “Tā vietā, lai savu kluso laiku pavadītu kādā klusā telpā prom no visiem, iespējams reizēm gudrāk ir to pavadīt trokšņainā istabā kopā ar visu ģimeni, kur bērni ierauga, ka tētis lasa Bībeli. Tāpat, ja tētim Bībele būs bieži rokās, bērni uzdos vairāk jautājumus par Dievu un dzīvi.”

Nekas nav saldāks par to, ka tēvs var redzēt savus bērnus pieaugam gudrībā, stāstot par saviem atklājumiem Bībelē un mīlestību uz Jēzu.
(Iečivināt šo citātu)


Nekas nav saldāks par to, ka tēvs var redzēt savus bērnus pieaugam gudrībā, stāstot par saviem atklājumiem Bībelē un mīlestību uz Jēzu. Salamana pamācības 23:15-16 un 24-25 ir rakstīts “Mans dēls, ja tava sirds ir gudra, tad mana sirds par to priecājas, un manas īkstis ir līksmas, ja tavas lūpas runā to, kas ir pareizs. Taisnīgā tēvs priecājas ar lielu prieku par savu dēlu, un, kas, dzemdinājis ar gudrību apveltītu bērnu, ir par viņu jo sevišķi līksms. Lai tavs tēvs un tava māte priecājas, un lai līksmojas it īpaši viņa, kas tevi dzemdējusi! ”

Ko Tu esi atklājis savā dzīvē – kādus principus un praktiskus padomus, bērna audzināšanā lai viņš pieaugtu savā briedumā attiecībās ar Dievu? Uzraksti mums komentārā vai e-pastā (viriem[at]viriem.lv).

Related posts:

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *