VĪRIETIM ir jāvada

Jau 1.Mozus 3:16 mēs lasām, ka Dievs saka sievai „…viņam [vīram] būs valdīt pār tevi”. Un arī visā pārējā Bībelē mēs redzam daudzas atsauces uz to, ka vīram ir jāvada sava ģimene.

Dr. Alberts Molers (Dr. Albert Mohler) – Dienvidbaptistu teoloģijas semināra prezidents – rakstā „Vīrišķības pazīmes”[2] uz jautājumu kā zēns kļūst par vīru kā pirmo no pazīmēm min tieši garīgo briedumu, kam ir jābūt pietiekamam, lai vadītu sievu un bērnus. Viņš raksta: „Bībele skaidri pasaka par vīrieša atbildību praktizēt garīgu briedumu un garīgu vadību. [pullquote]Bībele skaidri pasaka par vīrieša atbildību praktizēt garīgu briedumu un garīgu vadību.
(Iečivināt šo citātu)[/pullquote] Protams, ir vajadzīgs laiks, lai šis garīgajas briedumas attīstītos un tas ir Svētā Gara darbs, kas darbojas ticīga cilvēka dzīvē. Kristieša dzīves disciplīnas, to skaitā lūgšana un nopietna Dieva Vārda studēšana ir to līdzekļu starpā, kurus Dievs lieto, lai veidotu zēnu par vīru un dotu garīgu briedumu cilvēka dzīvē, kuram ir likta atbildība vadīt sievu un ģimeni.” Molers turpina: „Vīrietim ir jābūt gatavam vadīt sievu un bērnus veidā, kas pagodina Dievu, parāda dievbijību, audzē Kristīgu raksturu un ka tā alkst pēc Kristus un meklē Dieva godu.”

Vīrietim IR jāvada

Šis koncepts par to, ka vīrietim ir jābūt vadītājam, mūsdienās ir ļoti sabojāts. Džons Paipers (John Piper) raksta “Tēvam ir jābūt vīrietim. Bet kā šāds vīrišķīgs apliecinājums var tikt audzināts gaisotnē, kurā lomu atšķirības starp vīrišķo un sievišķo visu laiku tiek noliegtas vai samazinātas dzimumu līdztiesības labad?”

Mācītājs Marks Driskols (Mark Drscol) savas svētrunas “Vīrieši un laulība” (Man and Marriage) [3] ievadā trāpīgi jautā: “Kad kompānijai neveicas vai tā bankrotē, kuram ir jāuzņemas atbildība? – Galvenajam vadītājam. Kad valstij neveicas vai tā bankrotē, kuram galu galā ir jāuzņemas atbildība? – Prezidentam, karalim, tam, kurš ir vadībā. Kā ar sporta komandu – sporta komandai neveicas un tā pastāvīgi zaudē? (..) – Galu galā atbildība jānes trenerim un/vai galvenajam menedžerim. (..) Kādēļ tā? Tādēļ, ka viņi ir galvas. Pārējie, kas ir pakļauti viņa autoritātei var nest kādu daļu atbildības, bet tādēļ, ka viņi ir ar augstāku atbildību, viņi nes vislielāko atbildību. (..)”

Ēdenes dārzā Ieva bija tā, kura tika pievilta un kura baudīja. Bet, ko Dievs sauc 1.Mozus grāmatas 3.nodaļā? – Viņš sauc Ādamu: “Kur tu esi?” Vai tad Ieva nav atbildīga? Mēs lasām, ka arī viņai ir sava atbildība, ka viņas grēka dēļ arī šodien tam ir sekas. Bet Dievs primāri atbildību prasīja no vīrieša, jo viņš ir ģimenes galva.

Vīrietim ir JĀVADA

Arī Pāvila vēstulē Efeziešiem 5.nodaļā mēs skaidri redzam, ka vīram ir galvenā atbildība ģimenes vadīšanā. Tādēļ nav jautājums par to, vai vīrietim ir jābūt līderim, vai ģimenes galvai. Jautājums ir kā un vai viņš to dara?[pullquote]Jautājums nav vai vīrietim ir jābūt ģimenes galvai. Jautājums ir kā un vai viņš to dara?
(Iečivināt šo citātu)[/pullquote] Ja vīrietis to nedara, vinš grēko, pirmkārt, viņš grēko, jo nedara to, kas viņam ir jādara – nevada ģimeni. Otrkārt, viņš grēko ar to, ka liek sievai uzņemties galveno ģimenes vadību, kas viņai nav jādara.

“Vīrišķības būtība ir atbildības uzņemšanās. Nav svarīgi, cik daudz alus tu vari izdzert vai cik daudz gaļas apēst, vai cik skaļi atraugāties. Tas tevi nepadara par vīrieti. Pērtiķis to arī var izdarīt. [pullquote]Ja tu uzņemies atbildību, tu esi labs ģimenes galva un tu esi vīrišķīgs vīrietis.
(Iečivināt šo citātu)[/pullquote] Gorilla to pratīs pat vēl labāk,” asprātīgi un precīzi saka Driskols, “Galu galā, vīrišķība ir par atbildības uzņemšanos. Tu vari nebūt liels, tu vari nebūt izturīgs un sīksts, tu vari nespēt uzvarēt “īkšku cīņu”. Bet, ja tu uzņemies atbildību, tu esi labs ģimenes galva un tu esi vīrišķīgs vīrietis.”